Kas ir alerģija?

Alerģijas ir visai aktuāla tēma pēdējā laikā. Mūsdienās alerģijas kļūst arvien izplatītākas, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū. Tam, kāpēc tā notiek, īsti nav vienota zinātniska skaidrojuma, bet nu jau gandrīz katram cilvēkam ir kāda veida alerģija un ikkatrs uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē alerģiska reakcija. Citiem alerģijas izpaužas vieglā formā un ar tām var sadzīvot visai vienkārši, taču dažiem alerģiskās reakcijas var būt tik spēcīgas, ka var nopietni ietekmēt dzīves kvalitāti un pat apdraudēt dzīvību, tāpēc aplūkosim tuvāk, kas tad īsti ir šīs alerģijas un no kā tās rodas?

Alerģija pamatā ir individuāla organisma jūtība pret kādu konkrētu vielu, visbiežāk olbaltumvielu, kas šajā organismā nonākusi. Alerģijas veidojas imūnsistēmas bojājumu dēļ, tieši tāpēc, tās ir tik individuālas. Katram organismam šie imūnsistēmas bojājumi ir atšķirīgi un tāpēc, cilvēka organisms dažas vielas var uzskatīt par bīstamām, pat ja kopumā cilvēkiem tās ir pilnīgi nekaitīgas. Šīs vielas sauc par alergēniem. Alergēniem nonākot organismā, notiek saasināta ķermeņa reakcija, kas var izpausties ļoti dažādi. Šīs izpausmes rodas veidojoties antivielām – īpašām olbaltumvielu daļiņām, kas cīnās ar organismā nonākušo alergēnu. Šīs antivielas cirkulē pa asinīm un audiem. Tā antivielas atrod īpašas imūnsistēmas šūnas ko dēvē par tuklajām šūnām un tām pieķeras. Ja alergēns organismā nonāk atkārtoti, tas mijiedarbojas ar antivielām, kas pieķērušās tuklajām šūnām. Šajās tuklajās šūnās ir daudz histamīna, kas šajos procesos tiek atbrīvots un pieķeras histamīna H1 receptoriem, kā ietekmē arī rodas visas alerģiskās izpausmes – tūska, nieze, sāpes, spazmas, izsitumi, klepus, šķavas un citas nepatīkamas sajūtas un reakcijas.

Cilvēkiem alerģijas var veidoties pret teju jebko. Parasti par alergēniem tiek uzskatīti konkrēti produkti, lietas vai organismi, taču patiesībā tās ir atsevišķas vielas. Piemēram, daudzi domā, ka viņiem ir alerģija pret dažādiem pārtikas produktiem, taču patiesībā tā ir paaugstināta jūtība pret kādu noteiktu produkta olbaltumu. Tātad, produkts kopumā alerģiju neizraisa, vainīga ir tikai viena konkrēta olbaltumviela. Diemžēl, bieži vien šie alergēni var būt ļoti daudzos produktos, kas ievērojami pazemina dzīves kvalitāti, jo no daudz ko nedrīkst lietot uzturā un nereti pat nedrīkst atrasties dažādu lietu un produktu tuvumā, jo alergēni organismā var nonākt dažādos veidos, ne tikai tos apēdot.

Tas, kāpēc šādi imūnsistēmas bojājumi rodas, nav noskaidrots vēl līdz mūsdienām. Pastāv ļoti dažādas versijas, kas pamatā saistās ar ģenētiskām izmaiņām cilvēka organismā. Visai populārs ir uzskats, ka alerģijas izraisa modernais dzīvesveids, proti, ģenētiski modificētu organismu un dažādu sintētisku konservantu lietošana uzturā. Kādreiz cilvēki nebija tik alerģiski kā mūsdienās, tāpēc arī tiek meklēts izskaidrojams dzīvesveida izmaiņās, taču neveram teikt, ka senāk alerģiju nebija vispār. Ir arī daži ļoti spēcīgi alergēni, pret kuriem alerģijas ir teju visiem cilvēkiem un tās ir bijušas vienmēr. To uzskaitījumu iespējams atrast te: http://www.raha247.fi/.